5 ēšanas paradumi, kas liek PIEŅEMTIES svarā pavisam NEMANĀMI

Vai situācija pazīstama? Tu it kā ievēro veselīgus ēšanas principus, tu centies lieki nenašķēties, iespējams pat neēd, piemēram, pēc sešiem vai astoņiem vakarā. Jā, tu arī esi fiziski aktīva. Un tomēr – liekie tauciņi nekur nezūd un iespējams pat nāk klāt… Kāpēc tā? Šoreiz esmu apkopojusi tos 5 ikdienas ēšanas paradumus, kas varētu būt vainojami pie lieko kilogramu nemanāmas uzkrāšanās. Jā – viss no pieredzes 🙂

TU ĒD ĀTRI, STEIGĀ UN STRESĀ. Jo tev nav laika! Vienalga vai tas ir tamdēļ, ka daudz darbu vai tamdēļ, ka mazulis atkal raud. Tu ēd, jo it kā ir jāēd, bet ne tu šo procesu izbaudi, ne piedomā pie tā. Rezultātā bieži vien ir tā, ka apēdam daudz par daudz. Pētījumi rāda, ka šādi, neatvēlot ēšanai pienācīgu laika daudzumu, iespējams uzņemt līdz pat 52% vairāk kaloriju, nekā tad, ja laika būtu vairāk un tu ēstu mierīgi, ēdienu izbaudot.

TU ĒD VIENU UN TO PAŠU. Tev ir kaut kāda sava ēdienkarte un konkrēti produkti, ēdieni, ko izvēlies. Un viss. Tu neeksperimentē ar ēdieniem, garšām. Jo nav laika, nav vēlēšanās, nav zināšanu… Rezultāts – tava ēdienkarte ir vienveidīga un organisms jau no rīta bieži vien zina, ko ēdīs vakariņās. Jā, arī tas spēj ietekmēt tavu svaru, jo organismam nepieciešama dažādība – gan tādēļ, lai uzņemtu nepieciešamās uzturvielas, gan tādēļ, lai neiemidzinātu vielmaiņu.

TU ĒD TAD, KAD ESI IZBADĒJUSIES. Nav laika ieturēt biežas, bet mazākas maltītes. Arī brokastīm bieži laiks neatliek, vai no rītiem ēst vēl negribas. Un tad tu skrien pa saviem darbiem un visiem pienākumiem, bieži ignorējot arī izsalkuma sajūtu. Bet organisms nav muļķis un sev pāri darīt neļaus – tā vietā, lai apklustu, tas sāk signalizēt ar mežonīgu izsalkuma sajūtu. Tu jūties izbadējusies. Un tiekot pie ēdiena, pazūd gan sāta sajūta, gan saprašana par to, cik daudz jau ir par daudz. Un vēl ieslēdzas domas – es taču visu dienu neko neesmu ēdusi, tad jau tagad drīkstu gan to, gan šo… Šādā veidā var uzņemt ievērojami vairāk kaloriju, nekā tad, ja būtu kaut ko apēdusi tad, kad izsalkums vēl bija niecīgs.

TU ĒŠANU APVIENO AR DARBU. Ja tu ēd un paralēli centies runāt pa telefonu, sūtīt sms, vai atbildēt uz e-pastiem, ir skaidrs, ka ēšana nav tas galvenais, ar ko tu nodarbojies. Bet ēst mēs, protams, mākam arī automātiski, vienīgi – cik daudz mēs tā apēdam? Un – vai mēs maz jūtam, ko apēdam, vai ēdiens sagādā baudu? Pētījumi rāda, ka šādi ieturot maltītes, kas apvienotas ar darbu, mēs zaudējam kvalitāti gan vienā, gan otrā jomā. Rezultātā ir gan liekie kilogrami, gan pavirši izpildīti darbi.

TU VISU DIENU TIKAI KAUT KO UZKOD. Interesanti, ka šajā ziņā mūsu smadzenes ir ļoti viltīgas – uzkodas bieži netiek atmiņā reģistrētas kā ēdienreize. Ja vakarā kāds tev pajautātu, ko tu šodien ēdi, visticamāk tu teiktu – neko. Un tie riekstiņi, šokolādīte, banāniņš, jogurtiņš… tie kaut kā aizmirstas. Tas tādēļ, ka uzkodas nesagādā īstu sāta sajūtu un prāts tās nepieskaita pie ēdienreizes. Vakarā, ieturot vakariņas, mēs bieži vien atgūstam zaudēto, jo ir sajūta, ka visu dienu taču neko neesam ēdušas! Bet, ja sapluso bagātīgās vakariņas ar visiem dienas našķiem, tad rezultātā kāds lieks kilograms atkal ir klāt.